Mums bija brīnišķīgs īpašums meža ielokā , kur pavadījām brīvdienas, arī atvaļinājumus, svinējām Jāņus , gājām sēnēs, strādājām laukā , gādājām malku ziemai …., tā bija māja, kurā uzauga sievastēvs, un kuru , savu iespēju robežās viņš arī uzturēja , tā bija vieta , kur justies labi.
Tā kā mēs ar sievu abi strādājām un darbs bija Rīgā, tad sievastēvs , sauksim viņu par Jāni , pavadīja savas dienas viens pats ar savu draugu Ķepu , laikas un vilka krustojuma sunīti , šķita , ka ta būs mūžīgi…, līdz kādā piektdienas vakarā , atbraucot pēc darba uz lauku mājām durvis bija aizslēgtas no iekšpuses , uz klauvējieniem neviens neatbildēja…., kad beidzot iekļuvām iekšā, pavērās briesmīgs skats, Janis gulēja istabā uz grīdas , bija skaidrs, ka jau ilgu laiku, par laimi vēl dzīvs …, izsaucām ātros, konstatēja -insults , bija nokritis drīz pēc mūsu aizbraukšanas , iepriekšējās svētdienas vakarā…, paveicās, ka uz grīdas bija ūdens pudeles , kuras varēja aizsniegt …
Pēc tam ilgi mēneši rehabilitācija , bet bija skaidrs , ka viņš vairs nevarēs dzīvot kā ierasts, bija diegan agresīvs pret tuviniekiem , un bija arī traucētas kustības. Pat ja izlemtu , ka kāds no tuviniekiem dzīvotu ar viņu kopā lauku majā , tas nebija risinājums , jo viņam visu laiku bija kādas pretenzijas. Brīžos , kad viņš bija mierīgs , sākām runāt par dzīvi pansionātā , skatījāmies bildes , lasījām aprakstus un viņš pats izteica vēlmi pamēģināt , jo negribēja, ka kļūst par nastu.
Mums izvēle bija vienkāršāk , kā vairums ģimeņu , jo man bija iespēja iepazīt vairakus pansionātus un to pakalpojumus , tāpēc ievietojām viņu vienā no jaunajiem projektiem. Jānis ātri adaptējās, kļuva mierīgaks , draudzīgāks …, galvenais, ka tagad viņam bija 24/7 uzraudzība, tīrībā, paēdis , siltumā un drošībā . Mēs, kā tuvinieki tagad varējām justies mierīgi.
Jānim parādijās jauni draugi un drošības sajūta , kļuva daudz mierīgāks .
Tas protams nebija lēti arī ar visu Rīgas domes līdzfinansējumu , taču labs risinājums abām pusēm .Ja interesē, kā nokārtojām dokumentus ,lai saņemtu līdzfinansējumu , kā notika apmeklējumi, kā ar zālēm un medicīnisko aprūpi , tad rakstiet , es pastāstīsu .
p.s ja būtu jāizlemj , 10 gadus atpakaļ , es noteikti to nedarītu , taču šodien pansionāti , lielākā daļa , vairs nav nabagmājas…
