Valsts un pašvaldību pansionāti Latvijā

Kas ir valsts pansionāts?

Valsts sociālās aprūpes centri nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pakalpojuma piešķiršana notiek atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, izvērtējot personas individuālo situāciju un tiesības saņemt valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu.

Uzņemšana valsts sociālās aprūpes centrā notiek saskaņā ar noteikto izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas procedūru. Atkarībā no konkrētās situācijas un pieejamības pakalpojuma saņemšanai var būt nepieciešams noteikts laiks.

Noderīgas saites

Rīgas Pašvaldības sociālais dienests

Lai saņemtu informāciju par valsts un pašvaldības finansētu ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu, vispirms jāvēršas savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā. Tieši sociālais dienests izvērtē personas situāciju un informē par turpmāko kārtību.

🇱🇻 Labklājības ministrija (LM)

Oficiāla informācija par ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumiem, valsts un pašvaldību kompetenci, kā arī spēkā esošo normatīvo regulējumu.

♿ Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA)

Informācija par valsts nodrošinātajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un citiem atbalsta pasākumiem personām ar funkcionāliem traucējumiem.

💶 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)

Informācija par vecuma pensijām, invaliditātes pensijām, sociālajiem pabalstiem un citiem valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Daudziem cilvēkiem tieši VSAA ir pirmais avots, kur noskaidrot jautājumus par pensijas apmēru un ienākumiem.

Kas ir pašvaldības pansionāts?

Pašvaldības ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumi ir paredzēti cilvēkiem, kuriem nepieciešama ikdienas aprūpe un kuru vajadzības nav iespējams nodrošināt mājās. Pakalpojuma piešķiršanu organizē personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālais dienests, izvērtējot katru situāciju individuāli.

Pašvaldības finansēts pakalpojums ne vienmēr tiek nodrošināts pašvaldībai piederošā pansionātā. Atkarībā no konkrētās pašvaldības iespējām un noslēgtajiem sadarbības līgumiem aprūpe var tikt nodrošināta arī privātā sociālās aprūpes centrā.

Daudzās pašvaldībās priekšroka pakalpojuma saņemšanai tiek nodrošināta attiecīgās pašvaldības deklarētajiem iedzīvotājiem.

Katrā pašvaldībā var būt atšķirīga pieteikšanās kārtība, līdzfinansējuma nosacījumi un gaidīšanas laiks, tādēļ pirms lēmuma pieņemšanas ieteicams sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Kā notiek uzņemšana valsts vai pašvaldības pansionātā?

Neatkarīgi no tā, vai tiek plānots valsts vai pašvaldības finansēts ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojums, uzņemšana notiek saskaņā ar noteiktu izvērtēšanas kārtību. Lai gan atsevišķās situācijās procedūra var atšķirties, vairumā gadījumu process ir līdzīgs.

• 1. Vēršanās sociālajā dienestā
  Pirmais solis ir sazināties ar personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu. Sociālais dienests sniegs informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem un turpmāko procesu.
  2. Personas situācijas izvērtēšana
  Sociālais dienests izvērtē personas veselības stāvokli, funkcionālās spējas, nepieciešamību pēc ilgstošas aprūpes, kā arī iespējas aprūpi nodrošināt dzīvesvietā.
  3. Lēmuma pieņemšana
  Pēc izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanu un piemērotāko aprūpes veidu atbilstoši personas vajadzībām.
  4. Pakalpojuma nodrošināšana
  Ja pakalpojums tiek piešķirts un ir pieejama brīva vieta, tiek organizēta personas uzņemšana sociālās aprūpes centrā. Ja brīvu vietu nav, persona var tikt iekļauta gaidītāju rindā.
  5. Uzņemšana pansionātā
  Pēc vietas piešķiršanas sociālais dienests un izvēlētā sociālās aprūpes iestāde informē par turpmāko uzņemšanas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem.
  

Kas sedz uzturēšanās izmaksas?

lgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma apmaksas kārtība ir atkarīga no tā, vai persona saņem valsts vai pašvaldības finansētu pakalpojumu, kā arī no individuālās situācijas un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Parasti vispirms uzturēšanās izmaksu segšanai tiek izmantoti personas ienākumi, piemēram, vecuma vai invaliditātes pensija. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā personas rīcībā tiek atstāta daļa no ienākumiem personīgajiem izdevumiem, bet pārējā daļa tiek novirzīta pakalpojuma apmaksai.

Ja ar personas ienākumiem nepietiek, atlikušo izmaksu segšanā atkarībā no konkrētās situācijas var piedalīties valsts vai pašvaldība. Atsevišķos gadījumos normatīvie akti paredz arī apgādnieku līdzdalību pakalpojuma apmaksā.

Lai noskaidrotu, kāda apmaksas kārtība būs konkrētajā situācijā, ieteicams vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā, kas sniegs informāciju par piemērojamo finansēšanas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem.

Piezīme: Praktiskajā dzīvē uzturēšanās izmaksu segšanai vispirms parasti tiek izmantota lielākā daļa personas ienākumu (piemēram, pensijas), savukārt personīgajiem izdevumiem tiek atstāta normatīvajos aktos noteiktā daļa. Ja ar personas ienākumiem nepietiek, atlikušo summu atbilstoši spēkā esošajai kārtībai sedz valsts vai pašvaldība.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai var izvēlēties konkrētu valsts sociālās aprūpes centru?

• Par vēlmi saņemt pakalpojumu konkrētā valsts sociālās aprūpes centrā var informēt izvērtēšanas procesā, tomēr uzņemšana ir atkarīga no brīvajām vietām, personas vajadzībām un pieņemtā lēmuma.

Cik ilgi jāgaida rindā?

• Gaidīšanas laiks var būt atšķirīgs un ir atkarīgs no pieprasījuma, pieejamajām vietām un konkrētā sociālās aprūpes centra. Informāciju par rindu iespējams noskaidrot SIVA.

Vai var pāriet uz citu pansionātu?

Atsevišķās situācijās tas ir iespējams, taču nepieciešama atkārtota izvērtēšana vai saskaņošana ar atbildīgajām institūcijām.

Lasiet arī

▸ Kā izvēlēties pansionātu

▸ Pansionātu cenas Latvijā

▸ Dokumenti pansionāta noformēšanai